Šūnveida aktīvā ogle ir jauns adsorbējošs materiāls ar regulāru poru struktūru. Pateicoties lielajai īpatnējai virsmai, lieliskajai gāzes un šķidruma adsorbcijas veiktspējai un zemai plūsmas pretestībai, to plaši izmanto vides aizsardzībā, ķīmijas inženierijā un farmācijas jomā. Tā sagatavošanas metodes un veiktspējas optimizācija šobrīd ir aktuālas pētniecības tēmas.
Šūnveida aktivētā ogle parasti ir izgatavota no oglēm, koka vai augļu čaumalu aktīvās ogles. Pēc viendabīgas sajaukšanas ar saistvielu (piemēram, fenola sveķiem vai poliakrilnitrilu) maisījumu izspiež šūnveida zaļā korpusā. Izveidoto zaļo ķermeni žāvē, lai noņemtu mitrumu, kam seko karbonizācija un aktivizēšana augstā temperatūrā (parasti 800-1000 grādi). Aktivizāciju var veikt, izmantojot fiziskas aktivācijas metodes (piemēram, ūdens tvaiku vai oglekļa dioksīdu) vai ķīmiskās aktivācijas metodes (piemēram, fosforskābi vai kālija hidroksīdu), lai vēl vairāk paplašinātu poru struktūru un uzlabotu adsorbcijas spēju.
Sagatavošanas procesā izejvielu attiecība, saistvielas veids, ekstrūzijas spiediens un aktivācijas apstākļi būtiski ietekmē šūnveida aktivētās ogles poru struktūru un adsorbcijas īpašības. Pētījumi liecina, ka, atbilstoši palielinot aktivizācijas temperatūru un laiku, var palielināties īpatnējais virsmas laukums, bet pārāk augsta temperatūra var izraisīt struktūras sabrukumu. Turklāt saistvielu attiecības optimizēšana var uzlabot mehānisko izturību, padarot to piemērotu fiksētās-gultas vai kustīgās{3}}gultas adsorbcijas sistēmām.
Šūnveida aktivēto ogli galvenokārt izmanto izplūdes gāzu attīrīšanai (piemēram, GOS apstrādei), ūdens attīrīšanai (piemēram, smago metālu adsorbcijai) un rūpnieciskajā katalīzē. Tā unikālā šūnveida struktūra ne tikai uzlabo masas pārneses efektivitāti, bet arī samazina sistēmas spiediena kritumu, pārspējot tradicionālo granulēto aktivēto ogli. Turpmākā attīstība tiks vērsta uz tā selektīvās adsorbcijas jaudas turpmāku uzlabošanu, izmantojot nano-modifikācijas un kompozītu dopinga metodes.




